Un izgaismot kādu citu
Tu vari izgaismoties, jo pavasaris ir Tevī Un izgaismot kādu citu, Kam dvēselē rūs saules zvani,
Tu vari izgaismoties, jo pavasaris ir Tevī Un izgaismot kādu citu, Kam dvēselē rūs saules zvani,
Uzsaucam tostu cēlu: Par skaistu dvēseli, kas mīt cilvēkā… Par cilvēku attiecībām, kuras nevar iemainīt pret materiālām lietām… Par sapņiem, kas izgrezno mūsu dzīvi zemapziņā…
Vij perēkli cīrulis no saules stariem, Un ausmu ķīvīte vij savai ligzdai klāt. Ir zaķi sākuši pa novakariem Pa olai nokrāsot un savos grozos krāt.
Kā saules gaisma, tik spoži iekriti man acīs ka rotaļieta, kuru samīļot ar dvēseli tu mani apbūri.. tu ienāci manā dzīve un par to es
Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs, Glabāsim Lieldienu prieku arvien, Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī. Lieldienu saule lai atspīd arvien.
Sarkanos palagos ietinies, Ļauj lai dvēsele atplaukst. Kādu krāšņu kamoliņu, Tin vaļā ka pasaku kādu!
