Pie viršu druvas apstājos
Un skatos ziedos mēļos.
Es dzīves kalnā pakāpjos,
Ka bagāts – pateikt vēlos.
Kā augšup, lejup šūpolēs
Man dzīves ceļš ir gājis,
Bet skatos baltos pūpolos,
Un aizmirstu, kurš rājis.
*
Kas grumbuļi, kas sprunguļi?
Pret to, ko dzīvē guvis.
Pēc lietus dienām bumbuļi
Ver zaļiem asniem durvis.
*
Ko palīdz bēdas, ka ir prieks,
Kas visur apkārt valda.
Viss cits ir dzīvē tīrais nieks,
Ja sirds tev ir bez malda.
*
Es tādēļ dzīves rudeni
Kā lielus svētkus teicu.
Un zilu viršu puteni
Ar pateicību sveicu.