Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts ledus tauri pūta,
Ziemassvētkus vēstīdams.
Krīt pārslas,kavēdamās logā
Krīt pārslas,kavēdamās logā…
Ir atkal Ziemassvētku laiks
Un brīnums,sajūtos kā senāk,
Es sajūtos kā bērnībā… Lasīt tālāk
No zelta ābeles
No zelta ābeles – brīnumābeles
Sirdī lai kāda sēkliņa krīt,
Kā Ziemassvētku vakarā
Tā Jaungada gājumā, Lasīt tālāk
Ticu Saulgriežu sniegiem
Es neticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu Saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt nāk
Ticu Ziemsvētku klusajam brīnumam Lasīt tālāk
Dieniņas baltas nāca
Dedziet gaišu uguntiņu
Ziemassvētku vakarā;
Lai dieniņas baltas nāca
Visa gada garumā.
Atklāj labāko katrā no mums
Lai Ziemassvētki atklāj
labāko katrā no mums un
visu labo, kas mūsos kopā!
Ja tas sāk smieties
Ziemassvētkos ir jāsmīdina cūkas šņukurs,
ja tas sāk smieties, tad ir jābeidz dzert.
Vēlāk jāiet pie ābeles un jāpurina tā, –
ja sāk birt āboli, tad jābeidz svinēt, jo ir jau vasara!
Tik balts un kluss
Tik balts un kluss…
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs.
Un gaišām rokām skaudams zemes telpu
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.