No dienas šīs sāk divi bērzi šalkt,
No sulu salduma un plauksmes apreibuši,
Lai nebeidz tie pēc pavasara alkt
Vēl tad, kad birze būs tiem apkārt saaugusi.
Neteicu māmiņai
Darbos gāju, grūti redzēju,-
Bet neteicu māmiņai –
Lai tā visu nezināja,
Lai tā žēli neraudāja.
Vien dodot citiem
Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim.
Būs laime tad, ja pratīsim to dot.
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim,
Vien dodot citiem, varam laimi gūt.
Liec, Laimīte
Liec, Laimīte, baltu ziedu
Mazajā rociņā,
Lai ir balta tā dzīvīte
Kurā būs jādzīvo!
Kā balta puķe
Kā balta puķe bērns ir uzziedējis
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no salta vēja
Šo mazo dvēselīti sargājiet