Pasniedz roku
Sirds no maziem spožiem mirkļiem pārtop krāsu melodijā, pasniedz roku dzīves priekam, kas vēl būs un kas jau bija.
Sirds no maziem spožiem mirkļiem pārtop krāsu melodijā, pasniedz roku dzīves priekam, kas vēl būs un kas jau bija.
Lai Tev vienmēr siltas kājas Un, lai mājās gaida mājas. Zvaigznītes lai acīs spīd, Kreisā kāja nepaslīd..
Vairāk smaidu, vairāk laimes, Mazāk nopūtu un naida. Viss ko darāt, lai Jums sokas Un lai nepagurtu rokas!
Kas skaistāks- ceriņi vai rozes? To allaž grūti pasacīt, Bet cilvēks skaistāks vēl par ziediem, Jo viņā zieda gaisma mīt
Lai Tavā dzīvē allaž jauns ceļš. Lai Tavās burās pūš ceļa vējšs. Lai saule silti apspīd Tevi Un lai lietus, kas līst Tev virsū,
Laimi ar kaudzēm, Prieku ar pūriem, nauda lai ienāk No visiem stūriem.
Nu Tu vari pirkstā kost, Gadiņš klāt, nevis nost Lec uz augšu, lec uz leju, Grumbiņas Tev bojā seju.
Ir jāprot atrast un nepagurt, No slapjiem žagariem uguni kurt, No nespodra krama liesmu šķilt, Gan sasildīt citus, gan pašam silt.
Tie mazie sīkie velniņi Kas ellē dzied tik priecīgi lai naktī tevi modina Un no manis mīļi sveicina!!!!!
Nepūlies iemantot pasauli, Tā jau ir Tevī. Tu tikai ej pa sauli Un saullēktus glabā sevī.
Ai, gadi, ai, gadi, Vai tiešām Jūs pamazām žiglāki kļūstat? Nesteidzies novecot, sirds, Vēl jau mēs tiekam tiem līdz!
Es zinu nāks diena, kad laime tev savas rokas pretī sniegs, kad tava seja smaidīs, jo tavā sirdī būs mīlestība –
Izej rītausmā agri, Ja tev daudz vēl ko pasaulei sniegt. Parādi – ieva un ķezbere ziedlaimē zied. Parādi – debesis rītausmā sārtā,
Tas nekas, ja zelta liesmu Dedz jau kļavas zars. Sirds pat rudenī zin dziesmu Kurā pavasars.
Dienas steidzas kā baloži zili Un Tu velti tās atpakaļ sauc, Pazūd takas un aizsnieg sili, Vakars atmiņu kamanās brauc.
Savos gados tu vari atļauties….. – iedzert mazliet vairāk nekā drīkst – dejot mazliet nerātnāk nekā pieklājas – dziedāt mazliet skaļāk nekā citi
