Laimei roku sniegt
Gads aiztek, aizsteigsies vēl simti, Mēs nespējam tiem tālo ceļu liegt. Bet katrs jaunais sveiks mūs silti Ja spēsim paši laimei roku sniegt.
Gads aiztek, aizsteigsies vēl simti, Mēs nespējam tiem tālo ceļu liegt. Bet katrs jaunais sveiks mūs silti Ja spēsim paši laimei roku sniegt.
Ar tevi dienas sarunājas, darbs padarītais tevi teic. kā dārgakmeņi gadi krājas, Pie tevis apstājas un sveic.
Dienas vizot un līgojot gājušas – Tās kā buras gar krastmalu iet. Nu kā vēji pret rietu tās stājušas, Tikai sirds vēl – tā sapņo
Lai vienmēr dvēsele Tava kā brīnumsvecīte zied, lai ziedi, zvaigznes un sapņi
Vecums trakumam nebūs par šķērsli, vecums jau arī aiz kalniem vēl vīd, Tagad tev labākie gadi tik sākas, acīs nemiera dzirksteles spīd.
Smaidi šodien! Šī diena ir tava! Skumjas un ilgas lai gaist, Smejies šodien, šī diena ir tava,
Tavos svētkos vēlu tev To, ko vēlējos es sev: Prieku, naudu, puķu vāzi, Pudeli un lielu glāzi.
Gadu straumēm vītas aiziet dienas Dzīves jūrā saplūst vienuviet. Lai vēl ilgi mirdz tev ceļa zvaigzne, Darbi veicas, gaišas dienas rit
Tev šodien laimes vēlēs daudzi! Sirds pilna mīlestības būs! Bet kas tad īsti ir tā laime? Vai viegli sasniegt pilnību?
Kā rīta rasa dzīve šķiet, kā spoža rīta rasa, kā sapnis jauks, kas neaiziet, kā grāmata, ko never ciet,
Ik rītu mosties Ar saules gaismu acīs, Ar ziedu smaidu sejā, Ar putnu dziesmām ausīs,
Es raugos tevī kā brīnumā, Jo tava dvēsele silta un vienkārša zied. Un liekas, ka laiks šajā jaukajā vakarā Cauri vasaras ziedošām pļavām iet.
Mums dzīves ceļos akmeņi un māli, Ir šaubas, vilšanās un prieks. Tam visam pāri varavīksnes vāli Kā cerība, kas laimi sniegs
Lai Tev laime brauc ar dampi, Veselība pakaļ skrien, Naudas maks lai dabū krampi No tiem spožiem latiņiem.
Būt savā patiesībā drošai, Būt skaistai tā kā rozes zieds, Būt tādai, kuru nevar nodot, Būt tādai, kura pieburt prot.
Trīs ziedus es tev sūtu, Jo trijos ziedos pateiksts viss! Viens domāts laimei, otrs- mīlai, Bet trešais domāts vāzē likt!
Aiz muguras jaunības trakums, Vēl tālu vecuma miers Bet vidū tie trakākie gadi, Kā kaklā iesprūdis siers…
