Dienas vizot un līgojot gājušas –
Tās kā buras gar krastmalu iet.
Nu kā vēji pret rietu tās stājušas,
Tikai sirds vēl – tā sapņo un dzied.
Visas vasaras, vasaras zeltītas
It kā gaistoši mākoņi skrien,
Bet, ja dziesmai un mīlai Tu velti tās,
Viņas staro un smaržo arvien.
*
/L.Breikšs/