Lai ir kāda
zeltaina kļava arvien,
Kam galotnē sirdi tu rudeņos sien,
Un pāri lapām, kad sniegpārslas krīt,
Lai ir kāda roze, kas dvēselē zied…
Kāds pumpurs, ko neskar sāpes un laiks,
Kaut sudrabo mati un skumīgs kļūst vaigs.
Starp ērkšķotiem ceļiem,
ko dzīve mums dod
arvien ir debesis jāatrod.