Lieldienu zaķītis krūmiņā līda
Lieldienu zaķītis krūmiņā līda, Oliņas dējot kažociņš svīda. Sasvīda kažociņš, sasvīda kājas, Aizmirsa zaķītis, kur viņa mājas.
Lieldienu zaķītis krūmiņā līda, Oliņas dējot kažociņš svīda. Sasvīda kažociņš, sasvīda kājas, Aizmirsa zaķītis, kur viņa mājas.
Zaķītis uz svētkiem jaukiem Olas dēj pa visiem plauktiem; Vistas auro: Konkurents! Visai bīstams elements!
Lecot iekšā upē straujā, Jātur olas cieši saujā. Upē dzīvo skaistas nāras, Kas uz olām makten kāras!
Pūpola maigumā izplaucēt dienu aizņemt no saulītes gaismiņu vienu ielikt to sirdī un izbaudīt dienu kurā nav sāpju
Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs, Glabāsim Lieldienu prieku arvien, Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī. Lieldienu saule lai atspīd arvien.
Nepadodies tautu meita, Vīru svētkus svinēdama. Sit tautieša olas pušu, Lai plīst čaula brakšķēdama.
Pirmie putni mājup trauc. Tapēc galdā jāliek pauts. Dienā augstu šūpojies Un līdz rītam žūpojies.
Gailim šodien skumīgs prāts, Nestrādā tam “aparāts”:((, Vistiņas tik saldi smēja, Zaķis krūmos olu dēja!
Lieldienās, kad saule lēca, Zvēri modās, gailis rēca. Visi stāv un stulbi bolas, Zaķis tetovē sev olas!
Lieldiena aust un staro no trejdeviņām šūpolēm tālās bērnu dienās debesīs sviestām –
Zaķis raibo vistu pļaukā, jo tā olu nedēj laukā. Tupi pats un acis boli, ne tik visiem olas soli!
Auksti vēji norimuši, Mākulīši izgaisuši. Veras plaša debestiņa, Atnāk gaiša Lieldieniņa.
Lai nākdama, kas nākdama, Lieldieniņa tā atnāca Ar raibām oliņām, Ar siltiem pīrāgiem.
Zaķītis uz svētkiem jaukiem, Olas dēj pa visiem plauktiem. Vistas auro: Konkurents! Visai bīstams elements!
“Jēzus dzīvs!“ klau, zvanu skaņas zemei pāri viļņojas. “Jēzus dzīvs“ šalc mežu gali,priekā ziedi atveras. “Jēzus dzīvs“- tas atbalsojas tuvumā un tālumā. “Jēzus dzīvs“- mirdz
Lieldienās ik pavasari, Apkārt rikšo zaķu bari. Visās mājās čakli strādā, Un par raibām olām gādā.
Mežmalītē, piesaulītē Vāverīte olas krāso. Zaķu tēvs pa taku cilpo – Dziesmiņu par seksu svilpo.
Gailītim raibas olas, Kurmītim iepelēkaas, Vai bij baltas, vai bij melnas, – ka tik lepni karājās!
