Kad sniegpārslas krīt
Lai ir kāda zeltaina kļava arvien, Kam galotnē sirdi tu rudeņos sien, Un pāri lapām, kad sniegpārslas krīt,
Lai ir kāda zeltaina kļava arvien, Kam galotnē sirdi tu rudeņos sien, Un pāri lapām, kad sniegpārslas krīt,
Atvērt dvēseli priekam Un zināt,ka laime sūrst, Sevī nepalikt liekai Un pasauli neatgrūst.
Kas godīgi pa ceļu ies, Tas mūžam neapmaldīsies. Bet kas gan tādam ziņu dos Par brīnumiem meža biezokņos?
Ja vaicātu Dievs man, ko gribu es vēl – Vai bagātu dzīvi vai garu, – Es atbildētu: “Lai mīl mani kāds Un kādu lai mīlēt
Tava zvaigzne ir tevī pašā Un nākamības melodija-ziedos. Pacel rokas pretī Mīlestībai , Un tu tapsi aplaimots.
Uzrunāt debešos zvaigzni bezgalību minēt paieties pretim vējam ik dienas ikdienu svinēt
Prieku kā saules glāstu Ik rītu no jauna rast. Laimi ikdienas stāstā Vienmēr nosargāt prast!
Lai tev vienmēr jautra oma, Priecīgs prāts un gudra doma, Lai tev vienmēr pietiek spara Darīt to, ko jāpadara!
Ar elegantu pietupienu, Atraktīvu palēcienu, Fantastisku pagriezienu – svini savu DZIMŠANSDIENU!
Pēc veciem seņču tikumiem, šņabi dzer bez likumiem, lai galva zin cik dibens sver, uz to mums atkal, jāiedzer!
Par rozi pārvērst ik bēdu Ja Dievs būtu atļāvis mums, Kā rožu dārzs plauktu tad zeme Un zvaigžņotais debesjums.
Ja nav ne zvaigznītes, kas gaismu dod, Var pasaule bez ziediem un bez skaņām būt ? Likt visam gavilēt un vizuļot Var maza, sīka cilvēkbērna
Iemācies smieties ar saules smiekliem, Pelēkai dienai dziesmu liec klāt, Izej tad dzīvi kā mūžību garu Ozola galotnē izdziedāt.
Līksmai dienai – putnu dziesma, Aukstai – ugunskura liesmu, Labam miegam – jūras šalku, Lielām slāpēm – rasas malku,
Tavs pavasaris tik ziedošs šai ziemas dienā, Tava jaunība, kā pumpurs, pirms zieds ir briedā.
Šodien Tava diena, Visām pāri mirdz. Šodien Tevi vienu, Apsveicam no sirds!
Var būt ka jājautā citādāk ? * bet no kurienes tevī saule nāk kad citiem ļaudīm ir mēness?
