Uzrunāt debešos zvaigzni
bezgalību minēt
paieties pretim vējam
ik dienas ikdienu svinēt
tad viegli pacelties spārnos
nekur tālu – virs sevis
un redzēt cik pasaule skaista
Dieviņš pats Dieviņš ko devis…
un atkal stāvēt uz zemes
reāli stabili droši
bet nezaudēt sidraba staru
to staru kas sirdī noviz…
ik rītu tā sākt: celties spārnos
brīvi kā putns kā vējš
un lidot tik ilgi cik dzīvība
kā spāre
virs ūdeņiem sēž
*
/ M.Laukmane /