Ir atvilkusies ziema
No tālām krievu sādžām, Kur valda nīcība un bads, Ir atvilkusies ziema, Tai lidzi Jaunaisgads!
No tālām krievu sādžām, Kur valda nīcība un bads, Ir atvilkusies ziema, Tai lidzi Jaunaisgads!
Visskaistākā laikam ir ziema, Kad uzsnidzis sidrabains sniegs, Visskaistākā laikam ir diena, Kad Tevi neatstāj prieks!
Tavs pavasaris tik ziedošs šai ziemas dienā, Tava jaunība, kā pumpurs, pirms zieds ir briedā.
No pavasara – vasarā, no rudens zelta – ziemā- rit laiks un tas tev pasaka, ka esi savā vietā
No tāla sala ciema Kur zvana ciekurznis ir atnākusi ziema tai līdzi Jaunais gads.
Gads piedzimst Ziemas vidū – Mazs, sprigacains dēlēns. Zeme kā jaunpiedzimuša cilvēka dzīve – Viss balts, pārējās krāsas nāk vēlāk.
Kā ziema pret vasaru, Kā skarbā pret maigo, Kā gudrā pret naivo, Kā ļaunā pret labo!
Ziemas saulgriežu kalnā saule un cilvēks kāpj,- pārlūkot darbus, kas veikti, sagaidīt jaunos, kas nāks.
Ir ziemas diena. Gaiss tik savāds. Ik zarā baltas sveces mirdz. Un gaisma pludo tālās pļavās, Un lielus svētkus gaida sirds.
Ir ziema baltā rotā tērpta Un sirdī ienācis ir miers. Jo katrā mājā, katrā sētā Nāk gaišais Ziemassvētku prieks.
Visskaistākā laikam ir ziema, Kad uzsnidzis sidrabains sniegs. Visskaistākā laikam ir diena, Kad Tevi neatstāj prieks!
No vecā krievu ciema, Kur valda sals un bads, Ir atvilkusies ziema Un tai līdzi Jaunais gads.
Tādas ziemas nav, Kas laimi sniegiem klāj. Tādas Valentindienas nav, Kas mīlu neatstāj.
