Ir zaķi sākuši pa novakariem
Vij perēkli cīrulis no saules stariem, Un ausmu ķīvīte vij savai ligzdai klāt. Ir zaķi sākuši pa novakariem Pa olai nokrāsot un savos grozos krāt.
Vij perēkli cīrulis no saules stariem, Un ausmu ķīvīte vij savai ligzdai klāt. Ir zaķi sākuši pa novakariem Pa olai nokrāsot un savos grozos krāt.
Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs, Glabāsim Lieldienu prieku arvien, Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī. Lieldienu saule lai atspīd arvien.
Pirmie putni mājup trauc. Tapēc galdā jāliek pauts. Dienā augstu šūpojies Un līdz rītam žūpojies.
Lieldienās, kad saule lēca, Zvēri modās, gailis rēca. Visi stāv un stulbi bolas, Zaķis tetovē sev olas!
Lieldiena aust un staro no trejdeviņām šūpolēm tālās bērnu dienās debesīs sviestām –
Auksti vēji norimuši, Mākulīši izgaisuši. Veras plaša debestiņa, Atnāk gaiša Lieldieniņa.
Lai nākdama, kas nākdama, Lieldieniņa tā atnāca Ar raibām oliņām, Ar siltiem pīrāgiem.
Lieldienās ik pavasari, Apkārt rikšo zaķu bari. Visās mājās čakli strādā, Un par raibām olām gādā.
Lieldienās, lai saule silda, Olas tavu punci pilda, Kad no šūpolēm būs miers, Kārosies jau Jāņu siers.
