Gadiem kāpuši vienā kalnā Gadiem kāpuši vienā kalnā Divi cilvēki saprot un jūt – Pēc kopīgi pārciestām salnām Pat rūgtajā saldums var būt. cilvēki, kalns, kopīgi Kā balta puķe Kā balta puķe bērns ir uzziedējis Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet. No nedienām, no salta vēja Šo mazo dvēselīti lasīt tālāk Liec, Laimīte Liec, Laimīte, baltu ziedu Mazajā rociņā, Lai ir balta tā dzīvīte Kurā būs jādzīvo! Vien dodot citiem Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim. Būs laime tad, ja pratīsim to dot. Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim, lasīt tālāk Neteicu māmiņai Darbos gāju, grūti redzēju,- Bet neteicu māmiņai - Lai tā visu nezināja, Lai tā žēli neraudāja. ← Mana mūža sekundes Dvēselīte rasas lāsēs →