Mēs gaidām mirdzumu
Ziemassvētki ir cilvēku iekšējās gaismas svētki. Mēs gaidām mirdzumu no iekšienes!
Ziemassvētki ir cilvēku iekšējās gaismas svētki. Mēs gaidām mirdzumu no iekšienes!
Katru reizi, kad divi cilvēki viens otram piedod, ir Ziemassvētki. Katru reizi, kad cilvēki parāda izpratni saviem bērniem, ir Ziemassvētki. Katru reizi, kad kāds palīdz
Reiz dzīvoja divi cilvēki, Kas nezināja, kam patikt. Paldies, ka tu mani satiki Un ļāvi man sevi satikt.
Vecums trakumam nebūs par šķērsli, vecums jau arī aiz kalniem vēl vīd, Tagad tev labākie gadi tik sākas, acīs nemiera dzirksteles spīd.
Tā noskaņa ir netverama, Ko decembris mums sirdī auž, Tā plūst no cilvēkiem un namiem, To piesnigušie meži pauž.
Brīnumainas lietas notiek Ziemassvētku laikā – Cilvēki, kurus mīlam, šķiet vēl dārgāki. Un tos, kuri ir tālu prom – Liekas, jūtam pavisam blakus.
Nekas šajā pasaulē nav svarīgāks par cilvēkiem, īpaši tiem, kuri ir mums blakus, kuri ir mūsu domās un sirdīs…
Gadiem kāpuši vienā kalnā Divi cilvēki saprot un jūt – Pēc kopīgi pārciestām salnām Pat rūgtajā saldums var būt.
Tad nu izdzersim visu, kas vēl palicis, un pēc tam saskaitīsim, cik mūsu ir palicis!
Pacelsim glāzes par labiem cilvēkiem, jo mūsu ir palicis tik maz!
Kur draudzība sākas? To neteiks neviens. Un kāpēc lai vārdos to saka. Bij` gājēji divi. Bet lielceļš bij` viens Un pēkšņi tie atradās blakus.
Ir cilvēki, kuri domā, ka dzert vajag vairāk, ir arī tādi, kuri apgalvo, ka dzert vajag mazāk,
Cilvēki audzē piectūkstoš rožu vienā pašā dārzā… un neatrod to, ko meklē… bet to, ko viņi meklē var atrast vienā pašā rozē vai ūdens lāsē…
Divi cilvēki viens otram iet pretī… Kamēr dzīvo, kamēr elpo iet pretī. Caur dzīvi. Caur mūžu. Caur likteni. Iet pretī, lai sadotos rokās un tālāk
Ja cilvēki darītu tikai to, ko drīkst, tad daudzi no mums nebūtu piedzimuši 🙂
Eņģeļi to sauc par debesu prieku, Velni – par elles mokām, Bet mēs cilvēki to dēvējam par mīlestību!!!
