Plūst no cilvēkiem un namiem

Tā noskaņa ir netverama,
Ko decembris mums sirdī auž,
Tā plūst no cilvēkiem un namiem,
To piesnigušie meži pauž.
Tā savu roku liek uz pieres,
Kaut dienu dūrainis tik īss,
Ka blakus skopam saulesstaram
Jau vakarēnu skropstas trīs.
Tā noskaņa,ko sevī nesam,
Mums palīdz tumsu pārdzīvot
Tas ir tas netveramais brīnums,
Kas gaidīšanas laikam dots.
Kas izplaukst dvēselē ikvienā,
Kad Ziemassvētki durvis vērs,
Un lielā prieka vēsts mums zvaigznes
Pār visām gada dienām bērs.

Nāc, klusā nakts, ar savu svēto mieru, Pēc kura neskaitāmas sirdis tvīkst. Un lai no
Šim vakaram - spožākās zvaigznes, Šim vakaram - baltākais sniegs. Bet gaišāks par svecītēm eglē
Būt vienmēr veselai un jaunai, Un just, ka spēks pār malām iet, Aiz spēka pārpilnības
Šai svētā naktī zem` un debess zvīļo, Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas - Un
Viens zvaigžņu stars no zvaigžņu spieta Mums katram tieši sirdī krīt, Jo tieši sirdī ir