Ai vasara, ai vasara
Ai vasara, ai vasara, Tavu lielu bagātību: Dravā kupli rudzi auga, Pļavā balts āboliņš
Ai vasara, ai vasara, Tavu lielu bagātību: Dravā kupli rudzi auga, Pļavā balts āboliņš
Ir vasara, klāt Līgo vakars. Un tā kā jukušas zied naktsvijoles, Bet es kā apmaldījusies, pļavā starp ziediem, Lasu tās un reibstu, atkal bez tevis…
… Lai prieka Tev būtu tik daudz, ka to varētu savest siena šķūnī kā smaržīgu sienu un visu ziemu just vasaras aromātu, bet skumjas pakar
Vārda svētki – kāda skaista diena, Allaž visiem sauli atnest spēj. Uzziedējis saltu vēju vidū, Vasaru tavs vārds mums sirdī sēj.
No pavasara – vasarā, no rudens zelta – ziemā- rit laiks un tas tev pasaka, ka esi savā vietā
Pie mūsu jaunības slitas Sen citi kumeļi zviedz, Un arī dzērves ir citas, kas, vasarai aizejot, kliedz.
Ledainā un tumšā naktī Pašā dziļā ziemas vidū Ir viens brīdis, kurā sākas Jauna vasara un saule!
Kā ziema pret vasaru, Kā skarbā pret maigo, Kā gudrā pret naivo, Kā ļaunā pret labo!
Tavi gadi kā ābeles baltas, Tavi gadi kā vīgriezes zied. Ar vēja spārniem aizsteidzas dienas, Kā gājputni projām tās iet.
Lai silta vasara, Lai ziemā sniegs; Lai darbs, lai draugi, Un pa reizei prieks;
Lai Jaunā gada katrai dienai Ziemas baltuma miers, Pavasara ūdeņu skanīgums, Vasaras saules siltums,
Kad vasara iet projām, svied puķi debesīs, un nešaubies, ka prieku tev rudens atnesīs!
Nafig man tie Līgo svētki, Vienu reizi vasarā!!! Kad es gribu. Tad es dzeru, Kaut vai rītā vakarā!!
