Pie mūsu jaunības slitas
Sen citi kumeļi zviedz,
Un arī dzērves ir citas,
kas, vasarai aizejot, kliedz.
Un citi ūdeņi Gaujā
gan strauji, gan lēni plūst,
un Daugavas stāvajā kraujā
citas priedes lūst.
Un citi mēs arī esam
tik sapņi – tie paši vēl,-
ko laikam gan veltīgi nesam,
bet aizmirst – žēl.
*
/D.Avotiņa/