Tev mīļus vārdus pateikt klusi
Kas šodien tavās rokās dus. Es, māmiņ gribēju jau ļoti. Tev mīļus vārdus pateikt klusi. Par katru glāstu, ko man dosi.
Kas šodien tavās rokās dus. Es, māmiņ gribēju jau ļoti. Tev mīļus vārdus pateikt klusi. Par katru glāstu, ko man dosi.
Visskaistākie ir ziedi, ja rasa tajos mirdz. Visskaistākie ir vārdi, ja tos saka no sirds!
Vārdi ir vara, ir tilts un mūris; vārdi mūs apvieno, vārdi mūs šķir.
Daudz laimes Tev Dzimšanas dienā Bet Tu tikai nelec sienā, Lai mēs varam Tevi apsveikt Un vēl mīļus vārdus pateikt.
Tavas acis pavedina, tavi vārdi pamudina, tavi glāsti samulsina, tavi skūpsti apklusina.
Ne jau vienmēr jābūt klāt, Jubilāru sumināt. Var jau arī klusi sveikt- Nosūtīt un vārdus teikt;
…es Tevi gribu!… …es gribu Tevi… …gribu Tevi es! Cik dažādi var sakārtot vārdus
Ja tikko tavs mobilais trīcēja un pīkstēja, Tas bija no labsajūtas, Jo visus mīļos vārdus un saldās bučas, Ko es tev sūtīju, viņš ir pievācis
Paši siltākie vēji, pašas visskaistākās sniegpārsliņas, vismīļākie vārdi, vissaldākās bučiņas,
Es jūtu tikai Tevi, Tavus pieskārienus maigos, Saldi teiktos vārdus. Tu esi man dzīve Manas jūtas Mani sapņi neizsapņotie Vārdi neizteiktie…
Tu man jautā – ko es mīlu, Es tev varu pasacīt. Visus lielos burtus saliec, Iznāks gluži pazīstams!
“…vārdi, vārdi… Cik daudz uz pasaules ir vārdu… Bet katram no mums ir sirds, Viena sirds un tajā mājo – Mīlestība.”
Vārdadienā nepiedzeries, Labāk manos vārdos veries – Novēlu tev dzīvot forši, Garāžā lai pieci porši!
Samīļo mani ar tāluma rokām, Ar siltām acim, domām nosapņotām. Samīļo mani! Tava balss to prot vārdiem neskopojot.
“…vārdi, vārdi… Cik daudz uz pasaules ir vārdu… Bet katram no mums ir sirds, Viena sirds un tajā mājo –
