Cik maz mums vajadzīgs
Cik maz mums vajadzīgs, cik maz… Īstā reizē pateikta vārda, Īstā reizē smaidīta smaida, Sirds, kura veselu mūžību gaida…
Cik maz mums vajadzīgs, cik maz… Īstā reizē pateikta vārda, Īstā reizē smaidīta smaida, Sirds, kura veselu mūžību gaida…
Es ticu, ka ir brīnumi, Kas necerēti nāk, Un daiļu sapņu pasauli Ap sevi radīt sāk.
Acis – tās redz visu, Lūpas – tās dod visu, Ausis – tās dzird visu, Rokas – tās glāsta visu,
Es nezinu kapec tas tā, Bet man par Tevi jadomā, Vai blāzmo rits, vai vakars tumst, Bet mana sirds pēc Tevis skumst…
Zvaigzne spīd ar staru rokā tiem, kam laba, silta sirds, viņas spožā staru lokā dzīves ceļi gaiši mirdz!
Es Tev atklāšu noslēpumu: īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskākais nav acīm saredzams.
Pūpola maigumā izplaucēt dienu aizņemt no saulītes gaismiņu vienu ielikt to sirdī un izbaudīt dienu kurā nav sāpju
Ak, šīs saldās lūpiņas, valdzinošais skatiens, maigās rokas un kairinošais augums!! Ak, siltā sirds un viedais prāts!!
“Jēzus dzīvs!“ klau, zvanu skaņas zemei pāri viļņojas. “Jēzus dzīvs“ šalc mežu gali,priekā ziedi atveras. “Jēzus dzīvs“- tas atbalsojas tuvumā un tālumā. “Jēzus dzīvs“- mirdz
Lai vienmēr būtu sapnis, ko piepildīt, Kādas alkas un ilgas, ko remdēt. Kāda laba un jūtīga cilvēka sirds Daži draugi un darbs, kuru darīt ļauts
Vēju šūpoles augšā un lejā, Līdz pat galotnei sirdi nes līdz. Lai caur Lieldienu gaismu no jauna, Atkal tiek dāvāts cerību rīts.
Es mīlu Tevi ar sirdi un dvēseli, ar miesu, kas kūst Tavā priekšā, ar asinīm, kas vārās Tavā tuvumā. Es mīlu Tevi!
To laimi, ko tu meklē, To savā sirdī rod. To sirdi, ko tu mīli, To citam neatdod!
Tavas acis vienmēr Kārdinās manējās, Tavas lūpas vienmēr Uzsmaida manējām,
Glabā manu sirsniņu Tā kā baltu tauriņu, Neļauj viņu samīdīt, Dzīves dubļos notraipīt.
Mīlestība – skaista roze, Ta par visam skaistāk mirdz! Laimīgs tas, kam ta ir dota, Ko var glabāt katra sirds!
Ūdens spēks ratus griež, Mīlestība sirdi spiež, Labāk mīlēt, ciest un cerēt Nekā kaktā cāļus perēt.
Tavas acis vienmēr Kārdinās manējās, Tavas lūpas vienmēr Uzsmaida manējām,