Katram tieši sirdī krīt
Viens zvaigžņu stars no zvaigžņu spieta Mums katram tieši sirdī krīt, Jo tieši sirdī ir tā vieta, Kur Ziemassvētku brīnums mīt!
Viens zvaigžņu stars no zvaigžņu spieta Mums katram tieši sirdī krīt, Jo tieši sirdī ir tā vieta, Kur Ziemassvētku brīnums mīt!
Lai jaunā gada plāni štimmē, Un mīlestībā labi iet. Un sirds, lai klapē valša ritmā, Un naudas maks, lai neiet ciet!
Lai Tava sirds, kur tik daudz jūtu – šo zemi mīlēt nenobeidz! Un vienmēr pasaule Tev būtu – kā zieds, kas veras pirmo reiz!
Lai laimes daudz, Lai bēdas steidzas garām, Lai sirds ik dienu Prieku atrast prot!
Debesīs tūkstoši zvaigžņu spīd, Savu tur grūti saskatīt Meklē! Roku pēc skaistākās zvaigznes sniedz, Nebaidies, tieši sirdī to liec!
Kad klinģeris smaržo Un svecītes mirdz, Daudz laimes tad vēlu No visas sirds.
Daudz vairāk par mantu un zeltu Spēj dāvāt cilvēka sirds, Lūk, tāpēc šīs rindas Tev veltu, Par to šis paldies Tev mirdz!
Ieklausies, kā ziedi zvana, Ieklausies, kā runā sirds, Varbūt kādā mazā ziedā Tava lielā laime mirdz!
Vai laimei ticēt var, tā ir kā zelta graudiņš, ilgilgi meklēts, visu garu mūžu. Bet ticēt gribas gan, vai dziedi, raudi, līdz pēdīgam sirds neprāts
Tu atvēri durvis uz manu sirdi. Man nebij ne jausmas ka tādas ir, nedz kur tās tieši atrodas. Tas, ka nevaru iemigt,
Hormoni ir saviļņojušies. Ir paātrinājusies sirds darbība. Tas viss ietekmējasmadzeņu darbību. Veselais saprāts uzstāda diagnozi…
Es no tevis neaiziešu, tevi – projām nelaidīšu, Dziļi tevī saknes dzīšu, tavai sirdij apkārt vīšu, Paliec mans, es tava būšu, Visu mūsu balto mūžu!
Draugs ir kāds, kurš zina tavas sirds dziesmu un spēj tev to atgādināt, kad esi aizmirsis vārdus.
Daudz cilvēku iziet caur tavu dzīvi, Bet tikai patiesi draugi atstāj pēdas tavā sirdī!
Ir vārdi, kurus neuztver ar sirdi, kas klusi lūpās nesacīti dus. Tos ļoti klusi drauga sirds teic sirdij, tos var kā gaismu tikai smaidā just.
Maziņajai maziņi sveicieni ar lielu nozīmi un bezvārdu vēlējumiem tieši no sirds uz vietu, kur vien trāpa!
Jālūdz atvasarai, lai tā spēku aizdod, Jālūdz puteņiem, lai gadiem pēdas jauc. Jālūdz paša sirdij – tā vislabāk zinās, Kā tos trakos gadus atpakaļ lai
Uz tevi, uz tevi šīs puķes iet, Uz tevi šīs ziedošās domas – Sirds saule tevī lai nenoriet! To lūdz manas gaidošās domas.
