Simtiem citu atnāk mūsu vietā
Ak, jaunība, mēs aizejam pa vienam No Taviem dārziem pusnakts klajumos. Bet simtiem citu atnāk mūsu vietā No jauna mīlēt, ilgoties un tvīkt.
Ak, jaunība, mēs aizejam pa vienam No Taviem dārziem pusnakts klajumos. Bet simtiem citu atnāk mūsu vietā No jauna mīlēt, ilgoties un tvīkt.
Vispirms mēs esam jaunas, tad jaunas un skaistas, pēc tam tikai skaistas!
Lai aizskrien jaunība, kā kāzinieku zvani, Cik baltas ābeles un egles sarmā zied. Vai skaisti bija tikai pavasari mani? Nē, zelta zīle arī sniegputenī dzied!
Ak, ja varētu nomest no pleciem gadus piecdesmit, pieglausties atkal mātes plecam un pateikt, kas palika nesacīts…
Ne tikai jaunību un prieku, bet arī sirmo matu sniegu, lai Jūs viens otrā mīlētu!
Lai aizskrien jaunība, kā kāzinieku zvani, Cik baltas ābeles un egles sarmā zied. Vai skaisti bija tikai pavasari mani? Nē, zelta zīle arī sniegputenī dzied!
