Rudens miglā neklejo

Lai tu sadrūmis un nomākts
Rudens miglā neklejo,
Dod man savu slikto omu,
Dod – es salāpīšu to.
Kaut gan šurp pa slapjām pļavām
Smagus mākoņus veļ rīti,
Man no mīletības Tavas
Sirds kā saules kamolītis.
Un man jāvar un man jāmāk
Tumsu prom no Tevis dzīt,
Katru sāpi nemanāmi
Saules stariem aizlāpīt.

...Ieklausies Ziemassvētkos ...Ieklausies sirdī ...Ieklausies Mīlestībā un glabā šo dziesmu sevī ...Un tici ...Jo Mīlestība
Lai ar gadiņš uzkrīt plecam, Bet vai tāpēc jākļūst vecam? Ja ir sirdī dzīves prieks,
Ir atkal Jāņu nakts un atskan līgo, Uz mirkli vaļā veras burvīgs zieds. Kaut matos
Ziemassvētku laiks... kad vārdi, ko vēlamies teikt, tiek rakstīti sirdī, kad atmiņām zūd ikdienas rūgtuma
Šim vakaram - spožākās zvaigznes, Šim vakaram - baltākais sniegs. Bet gaišāks par svecītēm eglē