Rudens miglā neklejo

Lai tu sadrūmis un nomākts
Rudens miglā neklejo,
Dod man savu slikto omu,
Dod – es salāpīšu to.
Kaut gan šurp pa slapjām pļavām
Smagus mākoņus veļ rīti,
Man no mīletības Tavas
Sirds kā saules kamolītis.
Un man jāvar un man jāmāk
Tumsu prom no Tevis dzīt,
Katru sāpi nemanāmi
Saules stariem aizlāpīt.

Aiz laimes pukst sirds

Aiz gaismas mirdz zieds, Aiz laimes pukst sirds Pa pasauli mūžam Lido mīlestība.

Bez tevīm dzīvot nevaru

Es tevi mīlu, dievinu Bez tevīm dzīvot nevaru Mana sirds pieder tev Tikai tev mana mīļā!

Dāvinu Tev pirmās vizbulītes

Es dāvinu Tev pirmās vizbulītes, Lai pavasari spētu sirdī jaust, Lai visi rīti,arī miglā tītie, Ar gaismu dvēselē un sirdī lasīt tālāk

Čalīt, kāpēc tas tā

Pasaki, čalīt, kāpēc tas tā, Kāpēc man par Tevi jādomā? Saule aust, pēc tam tumst, Mana sirds pēc Tevis skumst...