Rudens miglā neklejo
Lai tu sadrūmis un nomākts Rudens miglā neklejo, Dod man savu slikto omu, Dod – es salāpīšu to.
Lai tu sadrūmis un nomākts Rudens miglā neklejo, Dod man savu slikto omu, Dod – es salāpīšu to.
Tas nekas, ja zelta liesmu Dedz jau kļavas zars. Sirds pat rudenī zin dziesmu Kurā pavasars.
Gadi ir dīvaini dārgumi draugs, Birst tie kā ziedi no ābeles kalnā. Nobirst un aizspurdz kā putni Rudens vizošā salnā.
Tu dzimusi starp rudens bērniem, To dzīvei rudens krāsas klāt, Un rudens vēju dotās dziesmas, Tev savā mūžā izdziedāt.
Es labprāt Tev dāvātu zaru sniegotu, Kas svētku gaidās zem baltuma lūst; Bet vai gan ilgāk par mirkli to varētu Es nosargāt tā, lai tas
Mūs Jānītis klēti taisa, grib rudeni sievu ņemt. Ne jumtiņa, ne spārĪtes, Jau gultiņa apakšā.
Tavs vārds ir kā saulespuķe, Kā ābols zarā, kas mirdz. Tavs vārds ir kā astere koša Pie rudens vējainās sirds.
Es gribu tikai vien kādu plaukstu, Kas manai nastai liks drusku vieglākai tapt, Es gribu tikai vien rudenī aukstā Naidā gailošas acis ceļā sev nesastapt.
Rudenī kad lapas virmo Tevi vārda dienā sveic. Pacelsim mēs glāzi pirmo Par Tevi, kas tik daudz ko veic.
Lai Jaunā gada katrai dienai Ziemas baltuma miers, Pavasara ūdeņu skanīgums, Vasaras saules siltums,
Kad vasara iet projām, svied puķi debesīs, un nešaubies, ka prieku tev rudens atnesīs!
