Novēlu tev atrast brīnumu
Kad no debesīm krīt baltas sniegpārslas novēlu tev atrast brīnumu un kad tas ir noticis meklē saulīti, draugus & prieku
Kad no debesīm krīt baltas sniegpārslas novēlu tev atrast brīnumu un kad tas ir noticis meklē saulīti, draugus & prieku
Salavecim četri vaigi, divi maigi, divi baigi, maigos vaigus bikses sedz, baigos visi bērni redz!
Ziemas saulgriežu kalnā saule un cilvēks kāpj,- pārlūkot darbus, kas veikti, sagaidīt jaunos, kas nāks.
Tā noskaņa ir netverama, Ko decembris mums sirdī auž, Tā plūst no cilvēkiem un namiem, To piesnigušie meži pauž.
Reiz mežā dzima eglīte, Un kādreiz arī sniga. Bij sals līdz mīnus divdesmit, Bet tagad bieza migla.
Lēni, lēni sniedziņš snieg, Balta laime cauri brien, No sētiņas, sētiņā, No sirsniņas, sirsniņā.
Ziem’svētku brīnumam ticēt gribam Baltajam sapnim, kas dzīvē reiz bij’ Brīnums šķiet, netverams, gaistošs kā dūmi.. Svētku eglītes liesmiņās vij.
Šovakar Latvijas egles Līdzīgas enģeļiem liekas, ienesot sētā un sirdī Ziemassvētku balto prieku.
Zvaigžņu lietus nolīst klusi, Visa zeme mirdzēt sāk. Griežas gads
Kā eņģeļu asaras baltas, Sniegs pasaules acīs kad kūst, Lai ziemas saulgriežu zvaigznes, Ikvienam nes debesu gaismu,
Viens stars no kupla zvaigžņu spieta, Mums katram tieši sirdī krīt, Jo tieši sirdī ir tā vieta, Kur Ziemassvētku brīnums mīt!
Sijā zeltu tu, saulīte, Caur visiem sietiņiem, Lai priecīgi Ziemassvētki, Lai bagāts Jaunais gads!
Tu mans mīļais vecīti pieglaudies pie krūts. ieklausies, kā vēderā klusi cērmes rūc!
Kad gada visgarākās naktis nāk ar tumsu mūs biedēt, mēs katrs pa svecītei iededzam, lai liesmiņas tumsu kliedē.
Cik skaista stunda – vēl noticis nav it nekas, viss labais apsolīts, viss labais tikai notiks!
Tas baltais ziemas miers, kas iespīd istabā No sniega laukiem rīta klusumā, Ir tā kā Dieva miers tur, augstībā, Kur, baltos spārnus klusi saglauduši,
Lai Ziemassvētku gaišums sasilda tās dienas, kas pēdās saltiem sniegputeņiem nāks, un lai no egļu svecītes kaut vienas
