Dvēselīte rasas lāsēs – Ne jau zvaigžņu, tikai rasas – Viņpus prieka, viņpus bēdas Dvēselīte krustceļos.
Es gribu, lai mana mūža sekundes tava sirds skaita krūtīs, Lai manām drūzmainām domām Par sargu tava mierīgā elpa.
Ne katram mīlu dzīvē atļausts rast Tā jāmeklē, kā dzintars jūras krastā, Bet ja šis dzintars plauķstā ņemts – Lai nepazūd tā spožums skaistais.
Ko lai jaunajai līgavai vēlam, Jaunajam vīram ko padomā dot? Lai tiem pēc gada pa meitai un dēlam Un lai ar kaimiņiem sadzīvot prot.
Būs kalngali, straumes un kraujas, Būs ezeri, meži kur tumst, Bet sauli, ja turēsiet saujās Būs silti gan citiem, gan jums.
Tev pateicos par zvaigzni svētku dienā, Par oglēm pavardā, kad ārā snieg, Par veldzes bezgalību ūdens malkā vienā, Kas mīlestībā sniegts.
Glabā plīvuru balto, Neizkar debesu lietiem, Taureņa spārns Tik samircis nevarēs diet..
Ne tikai jaunību un prieku, bet arī sirmo matu sniegu, lai Jūs viens otrā mīlētu!
Divas baltas laivas Vējš pa jūru triec Kaut kāds ērkšķains reibums Liek tām satikties
Saskan divas vīna glāzes, Saskan divi gredzentiņi. Tā lai saskan Jūsu dzīves, Visu mūžu dzīvojot!
Mirkli padomājat, pirms kausus pilnus lejat, Mirkli padomājat, pirms dzīvē tālāk ejat. Tālāk – kopējas takas, kopēja laiva un irkļi, Tālāk – kopēja bēda un
Būs kalngali, straumes un kraujas, Būs meži, kur ezeri tumst, Bet sauli ja turēsiet plaukstās, Būs silti gan citiem, gan jums.
Zelta rudens zelta pārslas bārsta, Zelta mūžs ar darbu vaiņagots, Visiem mums no Jūsu dienu pūra Ir pa kādai riekšaviņai dots.
Dzīvē vieglu ceļu nav, nedz taku. Katram laimes brīdim ir savs rūgtums klāt. Vēja laikā ejiet cieši blakus, Lai līdz galam varat nostaigāt!
Es strauta ūdeni tev krūzē nesu, Cik dīvaini, ka sagadījās tā – Man pašai sudrablāse palika uz rokām, Ko it nevienam tagad neatņemt.
