Maza skudriņa pa ceļu

Rāpo maza maza skudriņa pa ceļu.
Rāpo, rāpo, līdz nonāk līdz dzelzceļa sliedēm.
Skudriņai tas nav šķērslis, un Viņa sāk rāpot tām pāri.
Pārrāpo pāri vienai sliedei, sāk rāpot pāri otrai.
Gandrīz jau tikusi pāri, bet te pēkšņi nāk vilciens,
un nobrauc skudriņai pakaļu.
Nu ko, rāpo skudriņa gar dzelzceļa sliedēm uz staciju,
varbūt tur tā pakaļa atradīsies.
Viņa aizrāpo līdz stacijai un skatās… ārprāts tur tik daudz pakaļas.
Skudriņa nu sāk meklēt savējo.
Paņem vienu, paskatās, nav īstā.
Paņem otru, arī nav īstā.
Te pēkšņi nāk vilciens un nobrauc skudriņai galvu.
Nu tad iedzersim par to,
lai grābstoties gar citām pakaļām mēs nezaudētu galvu!!!

Reiz vardīte nolēma pāriet pāri dzelzceļa sliedēm! Iet vardīte un pēkšņi brauc vilciens un nobrauc
Dzimenīti viegli svinēt Otrā dienā grūti minēt kāpēc sāp galva Un es atrodos zem galda!
Jaunā gadā lielus priekus, Neņemt galvā sīkus niekus, Sapratni un mīlestību, Lielu dzīves daudzveidību!
Mazi bērni pēc cālēniem smaržo, Pēc pieneņu pūkainām galvām. Un tu saproti, citas vairs nebūs-
Neticiet spīdumam sievietes acīs - tā ir tikai saules gaisma, kas spīd caur viņas tukšo