Nāk sētā rūķīši
Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā. Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā. Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Atceries mani, kad rītā uzmosties Un savas skaistās acis ver, Atceries mani, kad vakars iestājas Un zeltains mēness pie debesīm mirdz!
Es atceros to vakaru… Tavu seju…acis… Glāstus, skūpstus… Un ilgojos pēc tā…
Kam man tos Līgo svētkus vienu reizi vasarā?!!! Kad es gribu, tad es dzeru, kaut vai rītā, vakarā!!!
Visa laba jāņuzāle, Ko plūc Jāņu vakarā, Visas labas Līgo dziesmas, Ko dzied Jāņu vakarā!
Mīla līdzinās rīta ēnai – tā paliek arvien mazāka. Draudzība turpetī līdzinās vakara ēnai – tā paliek aizvien lielāka.
Kad vakarā pie loga Tu redzi divas zvaigznītes, Tad atceries, ka Tu un es, Labi draugi esam mēs!
Ir vasara, klāt Līgo vakars. Un tā kā jukušas zied naktsvijoles, Bet es kā apmaldījusies, pļavā starp ziediem, Lasu tās un reibstu, atkal bez tevis…
