Es prasīju Dievam
Es prasīju Dievam ūdeni un Viņš deva okeānu. Es prasīju Dievam zvaigzni, Viņš deva debesis.
Es prasīju Dievam ūdeni un Viņš deva okeānu. Es prasīju Dievam zvaigzni, Viņš deva debesis.
Viens nāks tavu dvēseli duļķot, Otrs seklu un netīru sacīs. Kāds trešais nākš slāpes dzesēt, Tavā dzidrumā acis mazgāt.
Tev pateicos par zvaigzni svētku dienā, Par oglēm pavardā, kad ārā snieg, Par veldzes bezgalību ūdens malkā vienā, Kas mīlestībā sniegts.
Es strauta ūdeni tev krūzē nesu, Cik dīvaini, ka sagadījās tā – Man pašai sudrablāse palika uz rokām, Ko it nevienam tagad neatņemt.
Cilvēki audzē piectūkstoš rožu vienā pašā dārzā… un neatrod to, ko meklē… bet to, ko viņi meklē var atrast vienā pašā rozē vai ūdens lāsē…
Ja skūpsts būtu lietus lāse – es aizsūtītu Tev negaisu. Ja apkampiens būtu sekundes – es sūtītu Tev stundas.
Ja lopam priekšā noliks 2 spaiņus – vienu ar ūdeni, otru ar šņabi, lops dzers ūdeni, tādēļ nebūsim lopi un iedzersim šņabi.
Laimi kā zilu pasaku, Smieklus kā pavasara lietutiņu, Spītību kā ūdens burbuli, Savaldību kā akmens krūzi,
Sieviete ir kā zieds vāzē, bet vīrietis – kā ūdens tajā. Tad iedzersim par to, lai biežāk tiktu mainīts ūdens vāzē!;)
