Sveču liesmās atspīd mēness
Tumšo dienu baltais klusums Laukiem siltu sagšu klāj. Sveču liesmās atspīd mēness, Zvaigznes zemei mieru vēl.
Tumšo dienu baltais klusums Laukiem siltu sagšu klāj. Sveču liesmās atspīd mēness, Zvaigznes zemei mieru vēl.
Kluss svētvakara prieks, Lai ienāk Jūsu sirdīs. Kad gaisma sveču liesmās Silti pretīm māj!
Putniņš pārlidoja, vakars nolaidās, Visos ciema logos sveces iedegās, Tie bij Ziemassvētki, kas tur ieradās, Un ar savu gaismu namos apmetās!
Sniedziņš tumšas egles sedz, Smagi noslīgst zari. Katrā zarā sveces dedz Zelta mēness stari.
Sargā gaismu savās acīs, Nelaid ēnas viņai klāt, Raugies jautrās sveču liesmās, Vairies uzpūst,
Zied svecīšu lāstekās Ziemsvētku vakars Un gluži kā bērnībā noticam mēs, Ka cerības visas, ko sējis tas sirdī Kā teiksmu ābele uzziedēt spēs.
Divas baltas laivas Vējš pa jūru triec Kaut kāds ērkšķains reibums Liek tām satikties
