Laime nav zvaniņš
Laime nav zvaniņš, kas zvana, Laime nav dimants, kas mirdz. Laime ir nezūdošs sapnis, Patiesa cilvēka sirds.
Laime nav zvaniņš, kas zvana, Laime nav dimants, kas mirdz. Laime ir nezūdošs sapnis, Patiesa cilvēka sirds.
Kāds eņģelīts man priekšā teic, Ka Tevi šodien jāapsveic. Lai Amoriņš Tev sirdī valda, Neveiksmes ar bultām skalda!
Smaržos zāle, glāstīs vējš, Varbūt pāršalks zibens spējš. Vienreiz gadā varam mēs Sirdi zaudēt papardēs.
Ar sniega pieneņziedu krēma un saldo skūpstu šokolādes kūku, Ar nejauši vakarnakt zvaigznēs atrasto dzirksti acīs Un mutuļojošo jūtu šampanieša sirdi Es klusiņām, uz pašiem
Līksmai dienai – putnu dziesma, Aukstai – ugunskura liesmu, Labam miegam – jūras šalku, Lielām slāpēm – rasas malku,
Ap sirdi man tā žēlīgi, Un dzert man gribas zvērīgi, Būtu labi, ja tu prastu, Šņabi atsūtīt pa pastu!
“…vārdi, vārdi… Cik daudz uz pasaules ir vārdu… Bet katram no mums ir sirds, Viena sirds un tajā mājo –
