Kad mēs beidzot būsim
Alu, alu, sieru, sieru, Jāņa māte nelecies! Kad mēs beidzot būsim divi, Tad tu baigi norausies!
Alu, alu, sieru, sieru, Jāņa māte nelecies! Kad mēs beidzot būsim divi, Tad tu baigi norausies!
Sieru, sieru Jāņa māte Līgo, līgo, Tev bij` govis laidarā, līgo. Alu, alu Jana tēvs,
Lai tad puto jāņu alus, Jāņu siers lai zobos drūp; Un no kontrobandas gaļas, Šašļiks cepinoties kūp!
Lai siera ritulis ripo, Lai puto alutiņš salds, Lai uzzied papardes zieds, Un atausts Jāņu rīts balts.
Pūt, Jānīti, vaŗa tauri, (līgo! līgo!) Sasauc savus Jāņa bērnus (līgo!): Jāņa bērni izklīduši, Jāņa zāles lasīdami.
Es sasēju Jāņa sieru Deviņiem stūrīšiem, Lai redzēja Jāņa bērni, Jāņa nakti sanākuši.
Aiz muguras jaunības trakums, Vēl tālu vecuma miers Bet vidū tie trakākie gadi, Kā kaklā iesprūdis siers…
Jānīts dzēra alutiņu, Visi smējās tik par viņu. Šis nu sabēdājies mauj: ?Gribat, lai jūs visus kauj!?? Jānīts ēd sieru. ?Liekat man mieru!? Visi sāk
Lai siera ritulis ripo, Lai puto alutiņš salds, Lai uzzied papardes zieds, Un atausts Jāņu rīts balts.
Visi gaida Jāņu dienu, Puiši gada, meitas gaida; Puišiem alu, puišiem sieru, Meitām zāļu vainadziņus.
Īsa, īsa Jāņu nakts, Par visām naksniņām. Saldens alus, zeltains siers, Klāt vēl jautra Līgo dziesma.
Jāņu māte sieru sēja Līgo, līgo deviņiemi stūrīšiem, Līgo Jāņu tēvis alu dara Līgo, līgo no saldiem miezīšiem. Līgo
Jānīts kāpa ozolā Bite koda dibenā. Sieru sieru jāņu māte Alu alu jāņu tēvs
Lai tad puto jāņu alus, Jāņu siers lai zobos drūp; Un no kontrobandas gaļas, Šašļiks cepinoties kūp!
