Vismīļākais vārds ir
Vismīļākais vārds ir citiem mīļvārdiem raudze, Kā saulespuķe tas gaismu ap sevi audzē. Vismīļākais vārds ir kā gredzens ar dimantu pirkstā, Kas sirdīs visapkārt sēj
Vismīļākais vārds ir citiem mīļvārdiem raudze, Kā saulespuķe tas gaismu ap sevi audzē. Vismīļākais vārds ir kā gredzens ar dimantu pirkstā, Kas sirdīs visapkārt sēj
Savs vārds ir skaisti jānes, Tu skaisti viņu nes! Kā trauku pilnu gaismas un pilnu pasaules.
Caur Tavu vārdu šalko jūras vilnis, Caur Tavu vārdu spēlē gliemežvāks. Tu esi divu melodiju pilna, Viss Tavā pasaulē ir savādāks!
Draugs, lai draugam roku sniedz un nekad to nenodod. Dzīve vienmēr kalnā ies, draugs, ja draugam roku sniegs. Ja tev kādreiz grūtāk klājas, pavaicā pēc
Cilvēks ierodas šajā pasaulē no nekurienes un aiziet uz nekurieni. Tas ir pietiekams iemesls, lai starp diviem tik svarīgiem notikumiem mēs šeit sanāktu un iedzertu.
Es ticu, ka ir brīnumi, Kas necerēti nāk, Un daiļu sapņu pasauli Ap sevi radīt sāk.
Ak, ielaid pie sevis prieku Un pasaulei ienākt liec, Un neteic sevi par lieku, Pats dzīvot sev neaizliedz!
Aiz augstā kalna saule spīd. Šis kalnu varenums to neļauj saskatīt. Tu vari atkāpties, lai saules staru ķertu, Bet iekarotā virsotnē Tev saule spožāk spīd
Mums pieder pasaule mēs piederam viņai, tu – man, es- tev, tā līdz bezgalībai.
Šajā pasaulē tu varbūt esi tikai cilvēks, bet kādam tu esi vesela pasaule!
Lai vienmēr pasaulē būtu kaut kas, ko gribi iemācīties, ko vēlies darīt, kāda vieta, kur vēlies nonākt, cilvēks, kuru gribi satikt!
Nesaki nekā – paklusē, Ir tik labi, ka esi šai pasaulē. Ar tevi ir viegli solī iet, Ar tevi var skumt un ar tevi var
“…vārdi, vārdi… Cik daudz uz pasaules ir vārdu… Bet katram no mums ir sirds, Viena sirds un tajā mājo –
