Cik brīvi un lēnām
Cik rāmi, cik brīvi un lēnām, pār pasauli pārslas laižas! Un vietas vairs nepaliek ēnām, Un takas un domas ir gaišas!
Cik rāmi, cik brīvi un lēnām, pār pasauli pārslas laižas! Un vietas vairs nepaliek ēnām, Un takas un domas ir gaišas!
Cik rāmi, cik bikli, cik lēnām Pār pasauli pārslas laižas Lai vietas vairs nepaliek ēnām Un takas un domas ir gaišas.
Nāk zvaigznes ar sudraba svecītēm rokās Un silta gaisma pār pasauli līst.
Es ticu, ka ir brīnumi, Kas necerēti nāk, Un daiļu sapņu pasauli Ap sevi radīt sāk.
Šajā vakarā svētā, kad klusums mirdz, Nāk dvēselē Tavā, kāda sīka dzirksts. Tā iekvēlo Tevī un ticēt Tu sāc, Ka pasaulē plašā Tevi vēl gaida
Starp darba rūķiem un starp slaistiem Kas dzīves dobē apkārt Tev Tu arī viens no ziediem skaistiem, Kas plaucis pasaulei un sev!
Klausies kā pasaulē klusi Cilvēks pēc cilvēka sauc. Dabūt no otra pusi – Tas laikam ir ļoti daudz…
Es gribu sēdēt ar tevi jūras krastā Ar tevi vērot kā karogs plīvo mastā Pierast pie neparastā Es būšu tava cerība
Mēs gribam viens otru sajust un pasaulē šajā pazust, kaut uz stundu, divām un bez liekām ziņām. Es nezinu vai tas mums būs pa spēkam,
Nekas šajā pasaulē nav svarīgāks par cilvēkiem, īpaši tiem, kuri ir mums blakus, kuri ir mūsu domās un sirdīs…
Tavos glāstos reiz es slīkšu, tavu elpu sajutīšu. Tavā varā būšu es, prom no visas pasaules.
Es ticu, ka katram ir ilgas, Tikai pietrūcis tieši tik, Lai justu, Cik mīlēt ir skaisti,
Tuvu Tev būt, tuvu, tuvu… Cik vien tuvu var būt. Vēlos es par Tavu pasauli kļūt, Kopā smieties, raudāt, zaudēt un gūt!
Starp dzīvības zvaigznēm daudzām Nu arī Tavējā mirdz! To sargās no pasaules vējiem Vecāku mīlošā sirds.
Jānīts brauca katru gadu, Atved ziedu vezumiņu: Še saujiņa, tur saujiņa, Lai zied visa pasaulīte.
Ja tu domā, ka esi pasaules nagla, tad paņem un uzdod sev pa galvu ar āmuru! 😉
Uz pasaules dzīvo 6 miljardi iedzīvotāji: 20% strādā 25% guļ 20% sēž
Ir vārdu pasaulē tik daudz, Bet vienu visu mūžu nesam, Un labi just, kad paguruši esam – Kāds Tevi atceras, kāds vārdā tevi sauc.
