Es vīna glāzi pilnu pieleju
Es vīna glāzi pilnu pieleju, Jo šodien mūža gadi mijas man- Ceļš negāja pa rāmu ieleju, Es dzirdēju, kā vētrā jūra skan.
Es vīna glāzi pilnu pieleju, Jo šodien mūža gadi mijas man- Ceļš negāja pa rāmu ieleju, Es dzirdēju, kā vētrā jūra skan.
Atceries… Tas bija toreiz… Mēs sēdējām pie jūras… Un klausījāmies kaijās…
Ja nebūtu jūras, es nezinātu, kas ir plašums. Ja nebūtu zvaigznes, es nezinātu, kas ir sapņi. Ja es nesatiktu tevi, es neuzzinātu, kas ir īsta
Es gribu sēdēt ar tevi jūras krastā Ar tevi vērot kā karogs plīvo mastā Pierast pie neparastā Es būšu tava cerība
Vakarā, kad jūra sapņo un, kad saule zemē riet, manas domas klusi, klusi tālumā pie tevi iet!
Pagaidiet, lieli kungi, Mazs vēl jūras braucējiņš. Paies dienas, aizskries gadi, Droši stūri turēs viņš.
Caur Tavu vārdu šalko jūras vilnis, Caur Tavu vārdu spēlē gliemežvāks. Tu esi divu melodiju pilna, Viss Tavā pasaulē ir savādāks!
Ne katram mīlu dzīvē atļausts rast Tā jāmeklē, kā dzintars jūras krastā, Bet ja šis dzintars plauķstā ņemts – Lai nepazūd tā spožums skaistais.
Dzīve gluži kā milzīga jūra, lejup un augšup pa viļņiem mūs sviež. Esi kā laiva, kam ir sava bura, Kura zin straumi, pret mērķi kas
Lai vienmēr dvēsele tava Kā brīnumsvecīte zied, Lai ziedi, zvaigznes un sapņi Tur savākti vienuviet.
Nav saule tā mīlējusi jūru, nav jūra tā mīlējusi zemi, kā mīlu es Tevi…
Ja nebūtu jūras, es nezinātu, kas ir plašums, Ja nebūtu debess, es nezinātu, kas ir zvaigznes,
