Gailis vistu bargi rāj
Gailis vistu bargi rāj Lai olas dēt šī nepārstāj. Nav ko vistu tiranizēt, Šodien zaķa kārta dēt.
Gailis vistu bargi rāj Lai olas dēt šī nepārstāj. Nav ko vistu tiranizēt, Šodien zaķa kārta dēt.
Vij perēkli cīrulis no saules stariem, Un ausmu ķīvīte vij savai ligzdai klāt. Ir zaķi sākuši pa novakariem Pa olai nokrāsot un savos grozos krāt.
Sētā gailis mina vistu. Iznāca saimnieks ar graudiem – barot vistas. Pēkšņi gailis “visu pameta” uz aizskrēja knābāt graudus. Tad nu novēlam Tev, lai nekad
Gailis savas vistas dresē : Paskaties kas rakstīts presē, Vistu olas ļaudis smādē, Modē olas šokolādē.
Gailim šodien skumīgs prāts, Nestrādā tam “aparāts”:((, Vistiņas tik saldi smēja, Zaķis krūmos olu dēja!
Lieldienās, kad saule lēca, Zvēri modās, gailis rēca. Visi stāv un stulbi bolas, Zaķis tetovē sev olas!
Gailītim raibas olas, Kurmītim iepelēkaas, Vai bij baltas, vai bij melnas, – ka tik lepni karājās!
Svētkos olas katrā stūrī – Gultā, dārzā, putnu būrī. kas mums tās ir atnesis? Tas jau mūsu garausis!
