Gadiņš uzkrīt plecam
Lai ar gadiņš uzkrīt plecam, Bet vai tāpēc jākļūst vecam? Ja ir sirdī dzīves prieks, Gadu skaits ir tīrais nieks!
Lai ar gadiņš uzkrīt plecam, Bet vai tāpēc jākļūst vecam? Ja ir sirdī dzīves prieks, Gadu skaits ir tīrais nieks!
Palūdz pavasari, Lai tas spēku aizdod. Palūdz puteņiem, Lai gadiem pēdas jauc.
Lai gadi rit, tā tam ir jābūt Un lai par tiem nekad nav žēl. Tik jautru prātu, sauli sirdī Un daudzus skaistus gadus vēl.
Ai, gadi, ai, gadi, Vai tiešām Jūs pamazām žiglāki kļūstat? Nesteidzies novecot, sirds, Vēl jau mēs tiekam tiem līdz!
Savos gados tu vari atļauties….. – iedzert mazliet vairāk nekā drīkst – dejot mazliet nerātnāk nekā pieklājas – dziedāt mazliet skaļāk nekā citi
Gadi nāk un pazūd tālē, gadi prom ar vēja spārniem skrien un tavā dzīves pavedienā mezglu 24 jau sien.
Draugs, paies skolas gadi Un tāles aizsauks mūs, Bet senie skolas zvani Vēl atmiņās mums būs.
Kur tu slēpies, gadu skaitītāj? Neredzu es Tevi vaigu vaigā. Tikai jūtu – kāds pa pēdām staigā un aiz dienas dienā gadus krāj.
Lai gadi iet – bet gadi nevar biedēt, Var cilvēks puteņos un salnās ziedēt.
Kā vēja plūsma aiziet gadi, Ikviens no viņiem tevi skars. Nekad mēs nebūsim vairs tādi, Kādi bijām vakar, aizvakar.
Gadi neiet, gadi trakā steigā skrien, Un ne attapties ne saprast- Tie jau tālu kāpās brien. Lai gadi iet, lai gadi skrien,
Vecums trakumam nebūs par šķērsli, vecums jau arī aiz kalniem vēl vīd, Tagad tev labākie gadi tik sākas, acīs nemiera dzirksteles spīd.
Atkal viens kalendārs beidzas. Tā jau tie gadi krājas. Atnāk un projām steidzas, Bet kur tie saglabājas?
Ja dzimšanas dienas nebūtu tev, Kā gan tu zinātu cik gadiņu sev. Bet tā kā tā ir un līksmību nes Tad priecīgus svētkus Tev novēlu
Tavi gadi kā ābeles baltas, Tavi gadi kā vīgriezes zied. Ar vēja spārniem aizsteidzas dienas, Kā gājputni projām tās iet.
Nevajag skaitīt gadus, Kuri aulēkšiem skrien – Gadus tāpat kā naudu, Noturēt nespēj neviens.
