Skujām pieber visu māju
Vai tu zini, eglīte, Cik tu tomēr neglīta! Neskūta, ar vienu kāju, Skujām pieber visu māju.
Vai tu zini, eglīte, Cik tu tomēr neglīta! Neskūta, ar vienu kāju, Skujām pieber visu māju.
Lai eglīte smaržo, Lai svecītes kūp, Lai Ziem`ssvētku vecītis Klauvē pie rūts un lūdz
Reiz mežā dzima eglīte, Un kādreiz arī sniga. Bij sals līdz mīnus divdesmit, Bet tagad bieza migla.
Zvani dūc, skan līksmi dziesmas, Eglītēs mirdz sveču liesmas, Visur gaida rūķu saimi, Nes tie dāvanas un laimi.
Novēlu, lai zem eglītes, pie kuras Tu skaitīsi savu dzejoli, būtu trīs atslēdziņas: Veselībai, mīlestībai un Laimei!
Svētku eglīte tik koši, Tik jauki, tik spoži spīd, Un liekas debešķīgais prieks Ikviena sirdī mīt!
Vai tu zini eglīte Cik tu šodien skaista Spožas, spožas liesmiņas Tavos zaros laistas
Lai eglīte smaržo, Lai svecītes kūp, Lai Ziem`ssvētku vecītis Klauvē pie rūts.
Velk ragaviņas Salatēvs, Sēž iekšā maita zirgs, Tas eglīti ir apgrauzis Un tagad skaļi pirž!
