Kas dzintara pilna arvien!
Lai vienmēr dvēsele tava Kā brīnumsvecīte zied, Lai ziedi, zvaigznes un sapņi Tur savākti vienuviet.
Lai vienmēr dvēsele tava Kā brīnumsvecīte zied, Lai ziedi, zvaigznes un sapņi Tur savākti vienuviet.
Šī diena lai tev skaistāka par citām Šī diena tikai reizi gadā aust. Lai paliek spēka katram
Šī diena vieglāka par spāri, Lai dzīves rūpēm paceļ pāri! Uz mirkli kļūsti kastanjzieds, Jo šodien prieka varavīksnē
Dzīve ir sapnis ? Burvīgi skaists. Dzīve ir ilgas, Kas kvēlo un gaist!
Ja dzīve ir grūta Uz visu ir naids, Tad labākais līdzeklis Visam ir smaids!
Kaut laikmets spītīgs, bargs un viltīgs, Kaut gadsimtenis šķībs un greizs, No dzīves nebēdz, dzīvi svētī, Kā svētkus, kuri beigsies reiz.
Es Tevi mīlēšu vienmēr, Līdz dienai, kad varavīksne debesīs izdedzinās visas zvaigznes. Līdz dienai, kad okeāns pārklās augstākos kalnus. Līdz dienai, kad delfīni sāks lidot
Tas ir sauciens, kuru nevar aizmirst, Tā ir mīla, kura nedrīkst rimt, Trejas dzīves ja jums tiktu dotas, Citas mīlas mūžam nedrīkst dzimt!
Noliec galvu drauga klēpī, Dzīves vēji skarbi pūš. Sarmos koki, sarmos mati, Diviem vieglāk kopā būs.
Reizi pa reizei atceros es tevi, Atceros tavus smieklus, priekus un es Atceros to dienu kad iepazināmies, Atceros visu, tikai par tevi…
Daudz dzīve tev prasīs, Daudz atdosi tai, Tik mīļoto sirdī paturi sev.
Viss izirst, viss izūd, viss dzīvē ir nieks. ar tevi man tikties ir vienīgais prieks.
Glabā manu sirsniņu Tā kā baltu tauriņu, Neļauj viņu samīdīt, Dzīves dubļos notraipīt.
Nav mani jāmeklē, es nākšu pats, Un visām durvīm droši iešu cauri, Jo Tevi redzēt – tā ir dzīve pati, No kuras cilvēks nevar noslēpties!
Solīt varam daudz, arī baudīt varam daudz, mirklis – vai tā ir Dzīve? nesteidzies – pagaidi mani sev līdz……..
Lai vienmēr pasaulē būtu kaut kas, ko gribi iemācīties, ko vēlies darīt, kāda vieta, kur vēlies nonākt, cilvēks, kuru gribi satikt!
