Kaut laikmets spītīgs

Kaut laikmets spītīgs, bargs un viltīgs,
Kaut gadsimtenis šķībs un greizs,
No dzīves nebēdz, dzīvi svētī,
Kā svētkus, kuri beigsies reiz.
*
Un naudu neskaiti, nedz gadus,
Bet mirkļus, kuros proti degt.
Jo vieglprātībai ir tāds mirdzums,
Ko smilts, ne zeme nespēj segt.
*
Ņem spārnus, rūpēm pāri laidies,
Kā taurenis zem saules spožs,
Ja nevari ar naudu šķiesties,
Ar prieku šķiesties vari drošs.

Pa olai nokrāsot un savos grozos krāt

Vij perēkli cīrulis no saules stariem, Un ausmu ķīvīte vij savai ligzdai klāt. Ir zaķi sākuši pa novakariem Pa olai lasīt tālāk

Čalīt, kāpēc tas tā

Pasaki, čalīt, kāpēc tas tā, Kāpēc man par Tevi jādomā? Saule aust, pēc tam tumst, Mana sirds pēc Tevis skumst...

Saulainas lai visas dienas

Šajā dienā līksmu prātu, Konjaciņiem galdu klātu. Saulainas lai visas dienas, Mākoņainas nav nevienas.

Tavam dzīves gājumam

Saules zelta piebiruši Visi mazi pudurīši. Būt tādam saulainam Tavam dzīves gājumam!