Dāvinu Tev pirmās vizbulītes
Es dāvinu Tev pirmās vizbulītes, Lai pavasari spētu sirdī jaust, Lai visi rīti,arī miglā tītie, Ar gaismu dvēselē un sirdī aust,
Es dāvinu Tev pirmās vizbulītes, Lai pavasari spētu sirdī jaust, Lai visi rīti,arī miglā tītie, Ar gaismu dvēselē un sirdī aust,
No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm, No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs, Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās, Mūs aicinot gan priecāties, gan mīlēt,
Es ņemu debess gabaliņu zilu Un pielieku tam sniegpulksteni klāt, Vēl pūpolus un smaržu pilno silu, To visu vēlos Tev es dāvināt.
Jāņa māte izpušķoja Ar apsēm istabiņu. Vai tev trūka bērzu, kļavu Vai kuplā ozoliņa?
No dienas šīs sāk divi bērzi šalkt, No sulu salduma un plauksmes apreibuši, Lai nebeidz tie pēc pavasara alkt Vēl tad, kad birze būs tiem
