Mīlestība kā stīga

Mīlestība kā stīga –
sākas sirdī, ietiecas debesīs.
Skrien garām vēja pirksti
un uzspēlē sonāti,
uzspīd velīnā rudens saule
un notis izskan kā skūpsti.
Es tikai nesen sapratu,
ka arī starp manu un tevi ir stīga.
Kad sapņos dzirdu Mazo naktsmūziku,
to izpilda tavas mīlestības pilnās sirds,
tavas mīlestības pilnās elpas
simfoniskais orķestris.
Kad eju pa ielu,
tavas mīlestības pilnās domas
riņķo ap mani kā naktstauriņi
un gaiss tā dīvaini žūžo.
Mīlestība vienmēr ir stīga.
No sirds uz sirdi.
No vientulības uz pasauli.
No dvēseles tumsas
uz dievišķo gaismu.
Vienīgi mīlestība dara dzīvu!!

Čalīt, kāpēc tas tā

Pasaki, čalīt, kāpēc tas tā, Kāpēc man par Tevi jādomā? Saule aust, pēc tam tumst, Mana sirds pēc Tevis skumst...

Ieklausies Ziemassvētkos

...Ieklausies Ziemassvētkos ...Ieklausies sirdī ...Ieklausies Mīlestībā un glabā šo dziesmu sevī ...Un tici ...Jo Mīlestība paliek pie tā, kas tai lasīt tālāk

Gadiņš uzkrīt plecam

Lai ar gadiņš uzkrīt plecam, Bet vai tāpēc jākļūst vecam? Ja ir sirdī dzīves prieks, Gadu skaits ir tīrais nieks!

Atkal Jāņu nakts

Ir atkal Jāņu nakts un atskan līgo, Uz mirkli vaļā veras burvīgs zieds. Kaut matos sirmi pavedieni stīgo, Bet sirds lasīt tālāk