Būt vienmēr veselai un jaunai

Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt.
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes,
ar basām kājām dārzā skriet.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
kad pašas sirds Tev zied.

Nāc, klusā nakts, ar savu svēto mieru, Pēc kura neskaitāmas sirdis tvīkst. Un lai no
Šim vakaram - spožākās zvaigznes, Šim vakaram - baltākais sniegs. Bet gaišāks par svecītēm eglē
Šai svētā naktī zem` un debess zvīļo, Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas - Un
Viens zvaigžņu stars no zvaigžņu spieta Mums katram tieši sirdī krīt, Jo tieši sirdī ir
Skaistākie sapņi, lai iekrīt plaukstās- nelūdzot, neprasot, negaidot... Skaistākās zvaigznes, lai atspīd Tev naktī- atmirdzot,