Nāc, klusā nakts, ar savu svēto mieru, Pēc kura neskaitāmas sirdis tvīkst. Un lai no
Es paņemšu pusi no sāpēm, kas tavā sirsniņā griež Vēl es paņemšu rūpju nastu kas
Divus kokus upe šķir, Bet zari kopā ir. Divus draugus tāles šķir, Bet sirdis kopā
Nekas šājā pasaulē nav svarīgāks par cilvēkiem. Īpaši tiem, kuri mums ir blakus, kuri ir
Gadu skaitlim šai brīdī nav nozīmes, Visa pamatā cilvēka sirds. Viss tas maigums, ko mīlot