Eima, kūmas padancot
Istabiņas vidiņā,
Lai tas mūsu krustdēliņš
Drīzi tek kājiņām.
Mans bērniņš šūpulī
Tā sacīja meža māte, Pa siliņu tecēdama: Pūt, vējiņ, nelauz koku, Mans bērniņš šūpulī.
Vēl vēletos mazo brēkuli
Vēl vēlētos mazo brēkuli Uz rokām paucināt, Bet viņš jau pats grib kājām iet, Viņš pats grib visu zināt.
Mīlestības vārdā
Vien gaišas mīlestības vārdā, mazs cilvēciņš no nebūtības izkāpj, no mīlas ņemts un mīlai atdots, tam mīlestību tālāk nest.
Lai ir balta tā dzīvīte
Liec, Laimīte, baltu ziedu Mazajā rociņā, Lai ir balta tā dzīvīte Kurā būs jādzīvo!