Kad tiekamies atkal

No spārniem veidojas ilgas,
No ilgām dzimst pieskārieni.
Bet tad, kad tiekamies atkal,
Lai vēlreiz paliktu vieni,-
Tad uzkrātais izzūd tikk spēji
Kā celtspēja
kuģim ar sūcēm
Un viss ir tāpat, kā bijis,-
Ar senām
un svaigām brūcēm.
Jo uzplēsto neaizlāpīt,
Ja paši no jauna plēšam.
Var jautājums apdzist,
bet paliks
No atmiņas
neizdzēšams.
Un nelīdz ne šķīstīšanās,
Ne līdz pat debesīm kāpes…

No ilgām
dzimst pieskārieni,
No pieskārieniem
dzimst slāpes.

Gadi nāk un pazūd tālē

Gadi nāk un pazūd tālē, gadi prom ar vēja spārniem skrien un tavā dzīves pavedienā mezglu 24 jau sien.

Par ziedošu brīnumu

Vien draudzībai vara Viskailāko zaru Par ziedošu brīnumu Padarīt. Vien draudzība eņģeļa Spārnus dod garam, Un aiznes pie zvaigznēm, Kas lasīt tālāk

Dieviņš pats Dieviņš ko devis…

Uzrunāt debešos zvaigzni bezgalību minēt paieties pretim vējam ik dienas ikdienu svinēt tad viegli pacelties spārnos nekur tālu - virs lasīt tālāk

Lai domu spārni, smalki kā zīds

Katra diena slēpj sevī iespējas un pārsteigumus... Lai izdodas atklāt un izmantot tos! Lai domu spārni, smalki kā zīds, Nes lasīt tālāk