Ņem spēku pati no sevis, Ko dvēsele sevī slēpj- Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Būt vienmēr veselai un jaunai, Un just, ka spēks pār malām iet, Aiz spēka pārpilnības
Puksti, puksti mana sirsņ, vēlu pukstēt gana daudz; mīlestības spēkā dzīvot, Dvēselītē mieru gūt!
Kad pirmo reizi Tu klases durvis vērsi, Tad bērnu pulks Tev pretim pavērsies Kā tīrums
Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles Un savās saknēs zemes spēku smeļ, Tā Jūsu sirdis,