Nobirst kā ziedi un aizspurdz kā putni

Gadi ir dīvaini dārgumi, draugs,
Birst tā kā ziedi no ābeles salnā,
Nobirst kā ziedi un aizspurdz kā putni
Pagaistot zilajā kalnā.
Gadi ir dīvaini, dīvaini, draugs,
Brīžiem tie brāzmaini, žilbi un strauji
Aizdip kā kumeļi jaunības rītā,
Iekrīt kā zvaigznes mūžības klēpī.
Un šķiet – tev vēl sētuvē
Viņu tik daudz, ka vari tos kaisīt bez skaita.
Taču tie visi tev vienlīdz smeldz,
Kad steidzies tiem cauri atmiņu dzelts,
Un redzi, cik virtene īsa…

Skaties gadu kalnā

Tu šodien skaties gadu kalnā, Un diena tev tik gaiša šķiet. Mirdz tavos matos sudrabsalna, Bet acīs jaunība vel zied.

Kas tikai laimi nestu

Nav bijis vēl neviens tāds gads, Kas tikai laimi nestu, no bēdām, rūpēm sargātu Un laimes kalnā vestu. Bet laimīgs lasīt tālāk

Kalna galā balts un tīrs

Kalna galā balts un tīrs, Lieldienās stāv sniegavīrs. Acu vietā olas baltas, Bet uz galvas ausis staltas. Pautu vietā nav lasīt tālāk

Tekam, veci, tekam, jauni

Ai, bagāti Ziemassvētki, Lejiņā nogājuši! Tekam, veci, tekam, jauni, Velkam svētkus kalniņā.