Maigi noglāstīt vakardienu,
iecelt savu dzīvi
šodienas šūpolēs, un
uzšūpot līdz galotnēm, līdz
nepazaudēšanas augstumiem, līdz
neapmaldīšanās skaistumam, līdz
neaizmiršanas zelta stariem –
katrā ziņā līdz vietai, kur
viss sliktais aizkūp kā dūmi, bet
viss labais- joprojām
nāk līdzi un
nepāriet…
Ir pie mātes tāds bērniņš
Ir pie Dieva tāds kociņš, Kas zied zelta ziediņiem; Ir pie mātes tāds bērniņš, Kas klausīja viena vārda.
Tavam dzīves gājumam
Saules zelta piebiruši Visi mazi pudurīši. Būt tādam saulainam Tavam dzīves gājumam!
Gadi vijas gredzenā
Atnāk dienas, Aiziet dienas Gadi vijas gredzenā Balti sniegi, Zelta sapņi Satin dzīvi kamolā.
Jāņa dienas vakarā
Līgojam uz ezera, Jāņa dienas vakarā Izlīgojam zelta kroni, Ar visām papardēm.