Ai, cerība, tu man tik neparastā,
Kam mani atkal savos spārnos cel?
Mēs satikāmies klusos upes krastos
Kur odzēm patīk dzīvā miesā dzelt. Lasīt tālāk
Rada gaišas cerības
Tas ko Tu man raksti,
kā arī tas ko dzirdu,
man rada gaišas cerības pret Tevi.
Ļaušos tavam tuvumam
Ļaušos tavam tuvumam,
tava ķermeņa siltumam.
Ļaušos sapnim gaistošam,
manu sirdi plosošam.
Tas bija toreiz…
Atceries…
Tas bija toreiz…
Mēs sēdējām pie jūras…
Un klausījāmies kaijās… Lasīt tālāk
It kā negribot
es iemīlēju tā nemanot
it kā negribot, bet patiesi
un kā domā – ko?
šim cilvēkam bija tavas acis Lasīt tālāk
Sniegs uz Tavām plaukstām
Klusi krīt sniegs uz
Tavām plaukstām un
lēni tajās kūst,
Tu tagad esi tālu, Lasīt tālāk
Cilvēks pēc cilvēka sauc
Klausies kā pasaulē klusi
Cilvēks pēc cilvēka sauc.
Dabūt no otra pusi –
Tas laikam ir ļoti daudz…
Mīlestība viegli pieķeras
Arī mīlestība viegli pieķeras mazām lietiņām.
Ar smaidu, ar pieskārienu, ar skūpstu var pieradināt mīlestību.
Uztici vējam svau smaržu un es pieradināšu vēju.
Es pieradināšu vienu zvaigzni, lai tā katru vakaru noskūpsta Tavu pieri…